Forex - ForexIT logo




Marka Duglasa grāmata
„Trading in the Zone”

(konspekta autors: Viesturs
Ticību būtība un raksturs. Forex Psiholoģija

Ticību būtība un raksturs

Šajā punktā, kad tiek apzinātas 5 fundamentālās patiesības par tirgu, tad uzdevums ir kārtīgi integrēt šīs patiesības mūsu mentālajā sistēmā kā pamata ticības, kuras nav konfliktā ar jebkuru citu ticību, kas līdz šim ir pastāvējusi par treidingu. Ticības – sensorās pieredzes un vārdu kombinācija, kas formē enerģizētu konceptu.

Daudzi cilvēki pieļauj kļūdu, uzskatot, ka tad, kad tie saprot kaut ko, tad tā jaunā pārliecība automātiski kļūst par viņu identitātes funkcionālo daļu. Vairums gadījumos, saprotot kādu konceptu – tas ir tikai pirmais solis integrācijas procesā, kurā dotais koncepts tiek iekļauts funkcionālā līmenī. Tas ir īpaši patiesi konceptiem, kuros tiek strādāts ar varbūtībām. Mūsu prāti ir dabiski saistīti ar to, lai būtu ‘objektīvi’ vai paliktu ‘tagad momentā’. Tas nozīmē, ka mums aktīvi jātrenē mūsu prāti, lai domātu no šīm perspektīvām.

Prātu trenēšanas procesā var eksistēt jebkāds konfliktējošo ticību daudzums ar kurām jātiek galā. Konfliktējošās ticībām piemīt sabotāžas efekts uz vislabākajiem nodomiem/ mērķiem, lai operētu no objektīva prāta stāvokļa vai lai piedzīvotu ‘tagad momenta izdevību/ iespēju plūsmu’.

 

TICĪBAS PIRMSSĀKUMI

Ticība ir koncepts par raksturīgākajiem veidiem kā pati sevi pauž ārējā vide. Koncepts kombinē tīru sensoro informāciju ar simbolu sistēmu, ko mēs saucam par valodu.

Jebkurā gadījumā, kad pozitīvā vai negatīvā enerģija no mūsu atmiņām vai pieredzes kļūst saistīta ar vārdu kopumu, ko mēs saucam par konceptu – koncepts kļūst enerģizēts un, tā rezultātā, tiek transformēts ticībā par realitātes būtību.

Ticības pašas par sevi ir atšķirīgas un to sekas uz jebkura indivīda dzīves kvalitāti var būt pilnīgi atšķirīgas, bet visas ticības iedarbosies tieši vienā un tajā pašā manierē.

 

TICĪBAS UN TO IETEKME UZ MŪSU DZĪVI

Plašākā nozīmē, mūsu ticības veido, formē veidu kādā mēs izdzīvojam mūsu dzīves. Mēs neesam piedzimuši ar kādu no ticībām. Tās ir iegūtas, un kad tās akumulējas, mēs dzīvojam veidā, kas atspoguļo to, kam mēs esam iemācījušies ticēt.

 

KĀ TICĪBAS FORMĒ MŪSU DZĪVI:

  1. Tās vada mūsu apkārtējās informācijas uztveri un interpretāciju veidā, kas ir konsekvents ar to, kam mēs ticam.
  2. Tās rada mūsu ekspektācijas (t.i. ticība, kas projektēta kādā nākotnes momentā). Tā kā mēs nevaram sagaidīt to, par ko mēs nezinām, mēs arī varam teikt, ka ekspektācija ir tas, ko mēs zinām projektēt kādā nākotnes momentā.
  3. Viss, ko mēs izlemjam darīt vai jebkura ārējā uzvedības izpausme būs atbilstoša tam, kam mēs ticam.
  4. Visbeidzot, mūsu ticības formē to, kā mēs jūtamies par mūsu darbības rezultātiem.

      Jāatceras, ka tas kā mēs jūtamies (relatīvā pozitīvi vai negatīvi lādētā enerģija, kas plūst cauri mūsu ķermeņiem un prātiem) vienmēr ir absolūtā patiesība. Bet ticības, kas izraisa tūlītēju jebkādu prāta stāvokli var nebūt patiesība attiecībā pret varbūtībām, kas pieejamas no apkārtējās vides perspektīvas.

 

TICĪBAS PRETĒJI PATIESĪBAI

Ja ticības limitē mūsu informācijas atpazīstamību, ko ģenerē fiziskā vide, tad tas, ko mēs uztveram ir konsekvents ar to, kam mēs ticam – tad kā mēs zinām to, kas ir patiesība?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums jāapskata 4 idejas:

  1. Apkārtējā vide var paust sevi bezgalīgos veidos. Kad šie visi dabas spēki tiek kombinēti mijiedarbojoties ar visu, ko radījis cilvēks – tad jāpievieno šiem spēkiem arī visi iespējamie veidi kādos cilvēki var sevi paust – rezultāts ir realitātes iespējamo versiju skaits, kas noteikti nomāks pat personu ar visatvērtāko prātu.
  2. Kamēr mēs neesam ieguvuši spēju uztvert katru iespējamo veidu, kurā ārējā vide var sevi izpaust, mūsu ticības vienmēr prezentēs ierobežotu versiju tam, kas ir iespējams no vides perspektīvas, radot mūsu ticības kā apgalvojumu par realitāti, bet ne obligāti patieso, galīgo realitātes būtību.
  3. Ja tiek izdarīts izņēmums attiecībā uz otro apgalvojumu, tad jāapsver tas, ja mūsu ticības būtu patiesas, 100% akurāti atspoguļotu fizisko realitāti, tad mūsu ekspektācijas vienmēr būtu piepildītas. Ja mūsu ekspektācijas vienmēr būtu piepildītas, tad mēs būtu nepārtrauktā apmierinātības stāvoklī. Kā gan mēs citādi varētu justies, kā tikai laimīgi, priecīgi un pilnīgā labklājības stāvoklī, ja fiziskā realitāte konsekventi parādītu/ dotu mums to, ko mēs tieši arī sagaidām.
  4. Ja tiek akceptēts trešais apgalvojums kā valids, tad secinājums arī ir patiess. Ja mēs nepiedzīvojam apmierinājumu, tad mums jātiek ārā no ticības vai ticībām, kas pārāk labi nestrādā attiecībā uz ārējās vides apstākļiem.

Ņemot vērā šīs 4 idejas, uz jautājumu: ‘Kas ir patiesība?’ – Atbilde: ‘Jebkas, kas strādā/ darbojas.’. Ja ticības uzspiež ierobežojumus attiecībā uz to, ko mēs uztveram kā iespējamu un vide var sevi paust bezgalīgu veidu kombinācijās, tad ticības var būt tikai patiesas attiecībā uz to, ko mēs cenšamies panākt katrā konkrētajā momentā. Citiem vārdiem, patiesības relatīvā pakāpe, kas iedzimta mūsu ticībās var būt nomērīta pēc tā, cik noderīga tā ir.

Īpašo soļu kopums, ko mēs veicam/ darām, lai piepildītu mūsu vajadzības, vēlmes, mērķus un sapņus ir funkcija tam, kam mēs ticam, kas ir patiess katros dotajos apstākļos un situācijās.

Šī patiesība, lai kāda tā būtu, tiek determinēta:

  1. Ar iespējām, ko mēs uztveram saistībā ar to, kas ir pieejams vides perspektīvā.
  2. Ar to, kā mēs interpretējam to, ko mēs uztveram.
  3. Ar lēmumiem, kurus mēs pieņemam.
  4. Ar mūsu ekspektācijām par iznākumu.
  5. Ar darbību, ko mēs veicam.
  6. Ar to, kā mēs jūtamies par mūsu ieguldīto pūļu rezultātiem.

      Ja mēs apzināmies, ka esam neapmierinātības, frustrācijas, apmulsuma, izmisuma, nožēlas vai bezcerīgā stāvoklī, tad mēs varam teikt, ka attiecībā pret ārējās vides situāciju un apstākļiem – ticības, ar kurām mēs operējam ne visai labi strādā vai arī nedarbojas vispār. Un tāpēc tās nav derīgas. Vienkārši sakot – patiesība ir funkcija jebkam, kas darbojas attiecībā pret to, ko mēs cenšamies realizēt/ sasniegt jebkurā dotajā momentā.

 


Tirgus sesijas

Brīvdienas

 Sidneja Sesija ir aktīva
līdz 9:00

(vēl 03 st 12 min)
 Tokija Sesija ir aktīva
līdz 11:00

(vēl 05 st 12 min)
 Londona Sesija būs aktīva
no 10:00

(pēc 04 st 12 min)
 Ņujorka Sesija būs aktīva
no 15:00

(pēc 09 st 12 min)
laiks atjaunojās ar lapas refresh  

Jaunumi uz e-pastu

E-pasta adrese:

Piesakoties uz jaunumiem, Jūs saņemsiet ForexIT aktualitātes savā e-pastā.



   © ForexIT      Kontakti       Forex      Augsta riska brīdīnājums   Biežāk uzdotie jautājumi      Jautājumi/ Kļūdu ziņojumi/ Ieteikumi