Forex - ForexIT logo Forex Forums



Marka Duglasa grāmata
„Trading in the Zone”

(konspekta autors: Viesturs
Strādāšana ar mūsu ticībām tirdzniecībā. Forex Psiholoģija

Strādāšana ar mūsu ticībām

Tagad nepieciešams tieši integrēt 5 fundamentālākās patiesības mūsu mentālajā vidē funkcionālā līmenī.

 

PROBLĒMAS DEFINĒŠANA

Visfundamentālākajā līmenī tirgus ir vienkārši augšupejošu un lejupejošu ticku sērijas, kas formē cenas modeļus. Tehniskā analīze definē šos modeļus kā priekšrocības (edges). Katrs īpašais modelis, kas definēts kā priekšrocība ir vienkārši indikācija tam, ka pastāv augstāka varbūtība, ka tirgus drīzāk virzīsies vienā virzienā nekā otrā.

No tirgus perspektīvas katrs moments ikvienam no treideriem piedāvā izdevību kaut ko darīt sevis paša labā. Kas novērš mūs no tā, lai katru “tagad momentu” uztvertu kā izdevību darīt kaut ko priekš sevis vai rīkoties adekvāti, kad mēs to darām? MŪSU BAILES! Kas ir mūsu baiļu avots? Mēs zinām, ka tas nav tirgus tāpēc, ka no tirgus perspektīvas up un down ticki un modeļi, ko tie veido nav ne pozitīvi, ne negatīvi lādēti. Sekojoši tas nevar ietekmēt tā, lai mēs ieietu īpašā prāta stāvoklī (negatīvā vai pozitīvā), zaudēt mūsu objektivitāti, pieļaut kļūdas vai izmest mūs laukā no izdevību plūsmas.

Ja tas nav tirgus, kas liek mums izjust negatīvu vai pozitīvu prāta nostādni, tad kas tas ir? Tas ir veids, kādā mēs definējam un interpretējam informāciju, ko mēs uztveram. Kas tad nosaka to, ko mēs uztveram un kā mēs definējam, interpretējam šo informāciju? Kam mēs ticam vai ko mēs pieņemam par patiesu? Mūsu ticības darbojoties savienojumā ar asociācijas un sāpju-izvairīšanās mehānismiem iedarbojas kā spēks uz mūsu 5 izjūtām, liekot mums uztvert, definēt un interpretēt tirgus informāciju veidā, kas ir konsekvents ar to, ko mēs gaidām. Tas, ko mēs sagaidām ir sinonīms tam, kam mēs ticam vai pieņemam kā patiesu. Ekspektācijas ir ticības, kas projektētas kādā nākotnes momentā.

Tas ir mūsu prāta stāvoklis, kas rada patiesību tam, ko mēs uztveram ārpus mums (tirgū). Mūsu mentālā nostādne vienmēr ir absolūtā patiesība. Ja es jūtos konfidents, tad es esmu konfidents. Ja es izjūtu bailes, tad es baidos. Problēma ir tā, ka tas kā mēs jūtamies vienmēr ir absolūtā patiesība, bet ticības, kuras izraisa mūsu prāta stāvokli vai izjūtas var vai nevar būt patiesas attiecībā pret varbūtībām/ iespējām, kuras eksistē tirgū jebkurā momentā.

Tādējādi šis process liek mums ticēt, ka mēs “zinām” tieši to, ko var sagaidīt no tirgus, kad realitātē te vienmēr ir nezināmi spēki, kas operē katrā momentā. Problēma ir tā, ka brīdī, kad mēs domājam, ka mēs “zinām” ko sagaidīt, mēs vienlaicīgi pārstājam ņemt vērā visus nezināmos spēkus un dažādās varbūtības, ko var izraisīt šie spēki. Nezināmie spēki ir citi treideri, kuri gaida, lai ieietu vai izietu tirgū, balstoties uz viņu ticībām par nākotni.

Vienīgais, ko mēs varam “zināt” tieši ir tas kā izskatās, izklausās vai liekas mūsu priekšrocība. Un mēs varam “zināt”, cik daudz mēs varam riskēt, lai uzzinātu vai priekšrocība varētu strādāt; mēs “zinām”, ka mums ir specifisks plāns, kad fiksēt peļņu, ja darījums darbosies. Bet tas ir arī viss! Ja mēs domājam, ka mēs “zinām”, ko tirgus darīs – mums var būt lielas problēmas!!! Un attiecīgi tas var mūs ievest negatīvi lādētā “Es zinu, ko var sagaidīt no tirgus” prāta stāvoklī, liekot caur mūsu ticībām, atmiņām vai attieksmēm interpretēt tirgus informāciju visdažādākajos veidos, tikai ne kā izdevību darīt kaut ko mūsu pašu labā.

 

TERMINU DEFINĒŠANA

Kas ir mērķi?

Protams, ka naudas pelnīšana ir visu treideru mērķis. Bet, ja treidings būtu tikai naudas pelnīšanas lieta, tad šīs grāmatas lasīšana nebūtu nepieciešama. Lai uzliktu uz vinnējošu darījumu vai pat sēriju nav nepieciešamas kādas iemaņas un prasmes. No otras puses, lai radītu konsekventus pozitīvus rezultātus un saglabātu to, ko mēs esam nopelnījuši ir nepieciešamas prasmes. Stabila/ konsekventa naudas pelnīšana ir noteiktu mentālo prasmju un iemaņu apgūšanas un pārvaldīšanas “produkts”. Pakāpe, kādā tas tiek apzināts ir vienlīdzīga ar to pašu pakāpi, kad pārstāj likt akcentu uz naudu un tā vietā fokusācija notiek uz to, kā var izmantot savu treidingu kā instrumentu, lai pārvaldītu šīs prasmes un iemaņas.

Kas ir iemaņas?

Treidinga konsekvence ir bezrūpīga (care-free), objektīva prāta stāvokļa rezultāts, kur mēs padarām sevi pieejamu un atvērtu, lai uztvertu un atbilstoši darbotos saskaņā ar to, ko mums tirgus piedāvā (no tā perspektīvas) jebkurā dotajā “tagad momentā”.

Kas ir bezrūpīgs (care-free) prāta stāvoklis?

Bezrūpīgs prāts nozīmē konfidents, bet ne eiforisks. Kad mēs atrodamies bezrūpīgā prāta stāvoklī, mēs nejūtam kādas bailes, šaubīšanos vai impulsivitāti, lai kaut ko darītu, tāpēc, ka mēs efektīgi esam izolējuši potenciālu definēt un interpretēt tirgus informāciju kā draudošu vai bīstamu. Lai novērstu draudu sajūtu, mums ir nepieciešams akceptēt pilnībā risku. Kad mēs esam akceptējuši risku, mēs būsim mierīgi par jebkuru iznākumu. Lai mēs būtu mierīgi par jebkuru darījuma iznākumu, mums nepieciešams novērst visu mūsu mentālajā vidē, kas konfliktē ar 5 fundamentālākajām patiesībām par tirgu. Un kas pats svarīgākais – mums ir jāintegrē šīs tirgus patiesības savā mentālajā sistēmā kā pamata ticības.

Kas ir objektivitāte?

Objektivitāte ir mūsu mentālā nostādne, kurā mums ir apzināta pieeja visam, ko esam iemācījušies par tirgus kustības raksturu. Citiem vārdiem, nekas netiek bloķēts vai pārveidots mūsu sāpju-izvairīšanās mehānismu darbības rezultātā.

Ko nozīmē padarīt sevi pieejamu/ atvērtu tirgum?

Tas nozīmē, ka treidings notiek no tādas perspektīvas, kurā absolūti nekas nav jāpierāda. Mēs necenšamies vinnēt vai izvairīties no zaudēšanas. Mēs necenšamies iegūt savu naudu atpakaļ vai atriebties tirgum pēc zaudējuma. Citiem vārdiem, mēs ienākam tirgū drīzāk bez kādas dienas kārtības plāna (agenda), ļaujot tirgum izvērsties savā nodabā kā tas vēlas un esam vislabākajā prāta stāvoklī, lai atpazītu un izmantotu tirgus izdevības priekšrocību, kas mums kļūst pieejama.

Kas ir “Tagad Moments”?

Treidings “tagad momentā” nozīmē to, ka nepastāv kāds zināms potenciāls asociēt izdevību ieiet tirgū, iziet no tirgus, pievienot pozīcijai vai izņemt daļu no pozīcijas ar tiem darījumiem, kas veikti pagātnē, un kuri jau eksistē mūsu mentālajā vidē.

 

KĀ FUNDAMENTĀLĀKĀS TIRGUS PATIESĪBAS SAISTĪTAS AR PRASMĒM UN IEMAŅĀM?

  1. PILNĪGI JEBKAS VAR NOTIKT. Kāpēc? Tāpēc, ka vienmēr pastāv nezināmi spēki, kas operē jebkurā tirgū jebkurā momentā. Pietiek tikai ar vienu treideri kaut kur pasaulē, lai novērstu mūsu priekšrocības (edge) pozitīvo iznākumu. Tas ir viss: tikai viens treideris. Neskatoties uz to, cik daudz laika, pūles vai naudas ir investēts mūsu analīzē – no tirgus perspektīvas nepastāv kādi izņēmumi attiecībā uz šo patiesību. Jebkuri izņēmumi, kas var eksistēt mūsu prātā būs konflikta avots, un tas potenciāli var likt uztvert tirgus informāciju kā draudošu.
  2. MAN NAV NEPIECIEŠAMS ZINĀT, KAS NOTIKS TUVĀKAJĀ LAIKĀ TIRGŪ, LAI PELNĪTU NAUDU. Kāpēc? Tāpēc, ka pastāv nejaušs sadalījums starp vinnestiem un zaudējumiem jebkurā mainīgo kopumā, kas tiek definēts kā tirgus priekšrocība (edge). Citiem vārdiem, balstoties uz priekšrocības pagātnes performanci mēs varam zināt, ka no nākamajiem 20 darījumiem – 12 nesīs peļņu un 8 nesīs zaudējumus. Tas, ko mēs nezinām ir šī vinnestu un zaudējumu secība, un cik daudz naudas tirgus dos peļņu nesošajos darījumos. Šī patiesība treidingu padara par varbūtības vai skaitļu spēli. Tad, kad tiek apzināts, ka treidings ir vienkārši varbūtības spēle – tādiem konceptiem kā būt pareizam/ nepareizam vai vinnēt/ zaudēt vairs nepiemīt tāda pati nozīme. Tā rezultātā, mūsu ekspektācijas būs harmonijā ar varbūtībām. Jāatceras, ka nekas cits nevar izraisīt lielāku emocionālu diskomfortu kā nepiepildītas ekspektācijas. Sekojoši, jebkura tirgus informācija, kas neatbilst mūsu ekspektācijām automātiski tiek definēta un interpretēta kā draudoša. Interpretācija liek mums adaptēt negatīvi lādētu, aizsargājošu prāta stāvokli, kur mēs galarezultātā radam pieredzi, no kuras cenšamies izvairīties. Tirgus informācija ir tikai tad bīstama, ja mēs gaidām, ka tirgus kaut ko izdarīs priekš mums. Pretēji, ja mēs negaidām, lai tirgus padarītu mūs par vinnētāju – nav iemesla baidīties no zaudējumiem. Ja mēs nesagaidām, ka tirgus virzīsies mūsu pozīcijas virzienā, tad nav iemesla atstāt naudu uz galda. Visbeidzot, ja mēs negaidām, ka mēs nebūsim spējīgi izmantot katras izdevības priekšrocību, tad nav iemesla baidīties palaist garām kādu labu izdevību.

    No otras puses, ja mēs ticam tam visam, tad tas, ko mums vajag zināt ir:

    1. Tirgus priekšrocības (edges), kas mums ir par labu pirms atveram darījuma pozīciju.
    2. Cik mums tas maksās, lai noskaidrotu to vai darījums darbosies?
    3. Mums nav jāzina tas, kas notiks tuvākajā laikā tirgū, lai nopelnītu naudu šajā darījumā.
    4. Pilnīgi jebkas var notikt.

    Kā gan zaudēts darījums vai pat zaudējumu sērija var atstāt tipiski negatīvu ietekmi, ja mēs patiesi ticam, ka treidings ir varbūtības vai skaitļu spēle? Ja mūsu priekšrocība izvirza pārākumu mums par labu, tad katrs zaudējums mūs ved daudz tuvāk pie vinnesta. Kad patiesi mēs tam ticam, tad mūsu reakcijai uz zaudētu darījumu vairs nebūs negatīva kvalitāte.

  3. PASTĀV NEJAUŠS SADALĪJUMS STARP VINNESTIEM UN ZAUDĒJUMIEM JEBKURAM MAINĪGO KOPUMAM, KURŠ DEFINĒTS KĀ TIRGUS PRIEKŠROCĪBA (EDGE). Ja katrs zaudējums mūs ved tuvāk pie vinnesta, tad mēs skatīsimies uz priekšu, kad parādīsies nākamā mūsu priekšrocība, esot gataviem ielekt tirgū bez mazākās šaubīšanās. No otras puses, ja mēs joprojām ticam, ka treidinga veiksme atkarājas no tirgus analīzes vai no tā, ka jābūt pareizam, tad pēc zaudējuma nākamajā reizē, kad parādīsies priekšrocība sāksies iekšējās pretrunas un šaubīšanās vai šis potenciālais darījums varētu strādāt. Tādējādi, tas liks apzināti/ neapzināti vākt pierādījumus pret darījumu, kas apliecinātu to, ka tas var nestrādāt. Šie pierādījumi pret darījumu tiks vākti tad, ja bailes palaist garām izdevību ir lielākas nekā bailes no zaudējuma iespējamības. Un tiks vākti pierādījumi pret darījumu arī tad, kad zaudēšanas bailes ir lielākas nekā bailes palaist garām labu izdevību. Abos gadījumos treideris neatradīsies vispiemērotākajā prāta stāvoklī, lai producētu konsekventus rezultātus.
  4. TIRGUS PRIEKŠROCĪBA IR NEKAS CITS KĀ INDIKĀCIJA, KA PASTĀV AUGSTĀKA VARBŪTĪBA, KA VARĒTU NOTIKTIES VIENS IZNĀKUMS NEKĀ KĀDS CITS. Lai radītu konsekvenci, nepieciešams, ka tiek pilnībā akceptēts, ka treidings nav saistīts ar cerēšanu, brīnīšanos vai pierādījumu vākšanu kādā veidā, lai noteiktu vai nākamais darījums varētu strādāt. Vienīgais pierādījums, kas ir jāvāc – vai mainīgie, ko mēs lietojam priekšrocības definēšanai ir pamanāmi jebkurā konkrētajā momentā. Kad tiek izmantota “cita” informācija ārpus mūsu priekšrocības parametriem, lai definētu to vai tiks atvērts darījums, mēs līdz ar to pievienojam nejaušus mainīgos savam treidinga režīmam. Pievienojot nejaušus mainīgos ir ļoti grūti, ja pat neiespējami, noteikt to, kas strādā un kas nē. Ja neesi drošs par savas priekšrocības dzīvotspēju, tad nejutīsies pārāk konfidenti par to. Zināmā mērā trūkstot konfidencei, tiks izjustas bailes. Ironija ir tāda, ka tad mēs baidīsimies no nejaušiem, nekonsekventiem rezultātiem bez apzināšanās, ka mūsu nejaušā, nestabilā pieeja rada tieši to, no kā mēs baidāmies. Ja mēs ticam, ka priekšrocība ir vienkārši augstāka varbūtība tam, ka drīzāk notiks viena lieta nekā cita un pastāv nejaušs sadalījums starp vinnestiem un zaudējumiem jebkuram dotajam mainīgo kopumam, kas definēts kā priekšrocība, tad kāpēc gan būtu nepieciešams vākt vēl kādus “citus” pierādījumus pret darījumu? Kāpēc uztraukties? Ja tirgus piedāvā mums leģitīmu priekšrocību, tad jānosaka risks un jāveic darījums!
  5. KATRS MOMENTS TIRGŪ IR UNIKĀLS. Balstoties uz to kā mūsu prāti ir veidoti, lai pārstrādātu informāciju, mēs “tagad momentu” vidē piedzīvojam tā, it kā tas būtu tieši tāds pats kā kāds iepriekšējais moments, kas eksistē mūsu prāta iekšienē.

          Ja katrs moments nav tāds pats kā kāds cits, tad mūsu racionālajā pieredzes līmenī nav nekāda iemesla pateikt, ka mēs droši “zinām”, kas notiks tālāk. Kāpēc uztraukt sevi ar cenšanos zināt? Kad mēs cenšamies kaut ko zināt, mēs pēc būtības cenšamies būt pareizi. Tas nenozīmē, ka nevar paredzēt, ko tirgus darīs tālāk un būt pareizam savās prognozēs. To noteikti var darīt. Problēmas var rasties tad, ja tas pāraug izteiktos centienos paredzēt tirgus kustību. Ja mēs ticam, ka labi vienreiz paredzējām tirgus kustību, mēs domājam, ka to varam izdarīt atkal un dabiski cenšamies to vēlreiz izdarīt. Tā rezultātā mūsu prāts automātiski sāks skanēt tirgu pēc tā paša modeļa, apstākļiem vai situācijas, kas eksistēja pēdējo reizi, kad tika korekti paredzēta tirgus kustība.

          Kas atšķir vislabākos treiderus no visiem pārējiem – ir tas, ka tie ietrenējuši savus prātus tā, lai ticētu katra momenta unikalitātē (lai gan šī trenēšana parasti prasa vairāku fortūnu zaudēšanu pirms tiek “patiesi” apzināts unikalitātes koncepts). Šī ticība darbojas kā pretējs spēks automātiskajai asociācijas mehānisma neitralizēšanai. Kad patiesi tiek ticēts tam, ka katrs moments ir unikāls, tad pēc būtības mūsu prātā nav nekam jābūt, lai asociācijas mehānisms savienotu šo momentu ar kādu iepriekšējo.

    Jo stiprāka mūsu ticība par katra momenta unikalitāti, jo pastāv zemāks potenciāls tam, lai to ar kaut ko asociētu. Jo zemāks potenciāls asociēšanai, jo daudz atvērtāks būs mūsu prāts, lai uztvertu to, ko tirgus mums piedāvā no tā perspektīvas.

 

VIRZOTIES UZ “ZONU”

Kad mēs pilnībā akceptējam tirgus psiholoģiskās realitātes, mēs attiecīgi akceptējam treidinga riskus. Kad mēs pieņemam treidinga risku, tad mēs izskaujam iespēju definēt tirgus informāciju sev sāpīgos veidos. Kad tiek pārstāts definēt un interpretēt tirgus informāciju sev sāpīgos veidos, tad vairs mūsu prātam nav no kā izvairīties, nav pret ko aizsargāties. Kad nav pret ko aizsargāties, tad būs pieeja visam, ko mēs zinām par tirgus kustības raksturu. Nekas vairs netiek bloķēts, kas nozīmē, ka mēs uztveram visas iespējamības, par kurām esam iemācījušies (objektīvi). Un kopš mūsu prāts ir atvērts patiesai enerģijas apmaiņai, mēs pietiekoši dabiski sākam atklāt citas izdevības (edges), kuras iepriekš nevarējām uztvert.

Kad mēs esam mierīgi, nezinot, kas notiks tālāk, mēs varam mijiedarboties ar tirgu no perspektīvas, kurā sevi padarām pieejamu/ atvērtu tirgum, ļaujot tam pateikt no tā perspektīvas, kas visdrīzāk varētu notikt. Šajā punktā mēs būsim vislabākajā prāta nostādnē, lai spontāni ieietu “zonā”, kur iekļaujamies “tagad momenta” izdevību/ iespēju plūsmā.

 

Jaunumi uz e-pastu

E-pasta adrese:

Piesakoties uz jaunumiem, Jūs saņemsiet mūsu aktualitātes savā e-pastā.



   © ForexIT      Kontakti       Forex      Augsta riska brīdīnājums   Biežāk uzdotie jautājumi      Jautājumi/ Kļūdu ziņojumi/ Ieteikumi